1.Varas dalīšana.
Viena no senākajām politikas problēmām ir bijusi varas nonākšana tikai vienas vai vairāku personu rokās, sabiedrības nespēja varas pārstāvjus kontrolēt. Tas ir novedis pie daudzu valstu novājināšanās, sabrukuma, kariem un vardarbīgām revolūcijām.
Šo problēmu demokrātiskās valstis, tostarp arī Latvija, novērš, izmantojot varas dalīšanas principu. Saskaņā ar to likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara savstarpēji sadala pienākumus, papildina un uzrauga cita citu, tādā veidā nodrošinot demokrātisku valsts pārvaldi.1 Latvijā pastāv pieci valsts varas zari – likumdošanas vara, ko pārstāv Saeima, izpildu vara un tiesu vara, kā arī valsts galvas – Valsts prezidenta institūts un Valsts kontrole.2
Likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas atdalīšana citu no citas nozīmē, ka vieniem un tiem pašiem cilvēkiem nav dotas tiesības pieņemt likumus, rūpēties par to izpildi un izšķirt strīdus gadījumus.
Kopš 20.gadsimta Rietumu demokrātiskajās valstīs arvien vairāk tiek pieminēta „ceturtā vara”- masu saziņas līdzekļi. Tas nav pareizs apzīmējums, jo vara, kas pieder masu saziņas līdzekļiem, nav politiska.
…
