1.Ar ko Aristoteļa priekštats par politikas jomas robežām atšķiras no K. Milētas priekštata?
Pirmais politikas teorētiķis Aristotelis savos rakstos norāda, ka cilvēks pēc dabas ir sabiedriska būtne, kas it kā neizslēdz šīs būtnes sabiedrisko darbību, kurai mēs pieskaitītu arī politiku ar savas jomas robežām. Tomēr – Aristotelis vēlas un arī pamato savu vēlmi nošķirt sociālo, ekonomisko u.c. dzīvi no politiskās. Kāpēc? Lai gan Aristotelis piekrīt, ka visi cilvēki spējīgi dzīvot kā tauta, viņš noraida domu, ka visi spēj veidot politisku kopienu. Ja mēs pieņemam domu, ka politika ir vienlīdzīgu indivīdu joma ( vienlīdzīgu visās izpausmēs un darbībās), tad zinot, ka, piemēram, ģimenes savstarpējās attiecībās vienmēr pastāv zināma hierahija, tad skaidrs, ka politiskās jomas robežas neietver sabiedrisko dzīvi ar visām tās izpausmes formām. Tātad šeit pamatoti iederas Aristoteļa ar politiku saistīto robežu noteikšana – “politika ir tur, kur ir saistība ar valsti”. Vēl vairāk uzsverot savu ideju nozīmīgumu, Aristotelis uzsver, ka vispilnīgāk cilvēks var izpausties politikā, jo šeit vīņš saskarsies attiecībās ar vienlīdzīgajiem. Tātad politika pēc Aristoteļa sevī neietver attiecības un darbības, kurās piedalās visa tauta, bet gan visai šaurs vienlīdzīgās sabiedrības loks. Jāsecina, ka Aristoteļa piedāvātās politikas jomas robežas mūsdienu skatījumā ir visai ierobežojošas un šauras. …
