„Nu ir prom!” ieteicās Grīntāls, taču šoreiz viņa balss neskanēja tik pārliecinoši kā parasti, tā viegli trīcēja. Viņš centās apspiest asaras, kas tik nodevīgi ritēja pa viņa vaigiem. Puisis negribēja ticēt notikušajam. „ Jā, nu gan . . . nu ir prom,” piebilda Kārlēns. Zēns paskatījās uz Grīntālu un tūdaļ novērsās. Šis skats viņam nepatika. Grīntāls, kurš vienmēr bijis tik drošs un optimistisks, nu būs padevies? Vai tiešām cilvēks tik ļoti var pārvērsties dažu stundu laikā?…
