Kā jau pierasts, cilvēki vienmēr bijuši savtīgi un domājuši tikai paši par sevi, savām interesēm u.tml. Un, protams, lai kaut ko iegūtu lietā tiek likti visi līdzekļi, lai kādi tie arī būtu un lai kas no tā ciestu! Manuprāt, krusta kari varētu būt šim apgalvojumam lielisks piemērs, jo krusta kariem Latvijas teritorijā bija viens noteikts mērķis, proti, iegūt teritoriju ar reģionāli lielāko upi Daugavu, kas bija labs tirdzniecības ceļš, un teritoriju ar izdevīgu pozīciju, plašiem mežiem un savstarpēji karojošām, sadrumstalotām tautām, kas atviegloja šo uzdevumu. Pie tam, ne jau tikai vācieši šo zemi gribēja iegūt. Krusta kari pārsvarā atstāja negatīvas sekas, radīja daudz postījumu. Taču ir arī pozitīvas lietas, kuras atstājušas nozīmīgu iespaidu uz latviešiem (pārsvarā kultūrā).
Kā jau minēju, galvenais iemesls kariem bija tirdzniecības ceļi, bet kā labs oficiālais iemesls tika izmantota pagānu kristīšana, kā arī nepieciešamība aizstāvēt tos jaunkristītos, kuri ticību gribēja paturēt. Krusta karu iedvesmotāja pāvesta Urbāna II devīze: „Dievs to grib!” ir ticības ļaunprātīga izmantošana, jo cilvēks slēpj savus asiņainos, nelietīgos nodomus aiz kaut kā svēta un tīra. Tieši tāpēc arī, iespējams, daudzi tajā laikā Dievu varēja uzskatīt par vienkārši šausmīgu.
…
