„Straumēni” ir Edvarta Virzas meistarības pierādījums jeb latviešu Bībele. Katrs šajā darbā kaut ko atrod, kas ir vajadzīgs tieši viņam. Arī mani iespaidoja dažas lappuses un tajās gūtās atziņas.
Mani ļoti pārsteidza tas, ka māja spēj ļoti iespaidot cilvēkus. Šīs mājas ir ne tikai dzīvesvieta. Bet arī vieta, kas vieno ļaudis un padara tos labākus. Šajās mājās izaug tikumīgi, čakli un laipni cilvēki. E.Virza par to raksta: „Tā Straumēnu māja, laizdama pasaulē tos, kas nevarēja ligzdā vairs noturēties, pārvērtās avotā, no kura uz visām pusēm izgāja tikumi, piemēri un labas pamācības un, pārkāpdami pagasta robežas, aizstaigāja līdz attālākām Zemgales malām. Un, kad bijušie Straumēnu ļaudis pēc gadiem vairs nepazinās, viņi viens otru pazina pēc godaprāta, kas staroja no viņu pierēm.”
Mani pārsteidza tas, ka kalpi tik ļoti mīlēja šo māju un jutās tai piederīgi. E. Virza par to raksta: „Kalpi Straumēnu mājā dzīvoja gadiem ilgi, jo viņus še nesaistīja saimnieka laipnība vien. Viņiem katram bija pa vienai vai divām govīm. Bet viņus visvairāk Straumēnos turēja senais mājas gars, ierastu darbu nemainīgā kārtība, un tam viņi kalpoja vairāk nekā saimniekam. Tas arī viņiem piešķīra neatkarību, jo kas tad saimnieks bija? Dievs viņu še bija padarījis par augstāko rīkotāju, un viņš tiem tikai nodeva viņa pavēles, un tās vajadzēja izpildīt, lai mājā valdītu kārtība un lauki un kūts neatrautu savu devību, kas viņus baroja.”
Mani pārsteidza tas, ka šie ļaudis nebija skoloti skolās, bet zināja visu nepieciešamo, to, kas ikdienā bija nepieciešams un vajadzīgs.
…
