Vērtējums:
Publicēts: 26.10.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 1.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 2.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 3.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 4.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 5.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 6.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 7.
  • Referāts 'Paražu tiesību institūti pēc folkloras materiāliem', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Paražu tiesību avoti Latvijas teritorijā tiešā (autentiskā)veidā, jo rakstības trūkuma dēļ vispār neeksistē. Par tām var spriest tikai netieši pēc ļoti neskaidriem un grūti datējamiem juridiskās folkloras materiāliem, kuros atrodami tautas apziņā daudzus gadu simteņus saglabājušies šo tiesību elementi. Dažas paražu tiesību normas ir minētas vācu iebrukuma laikā rakstītajās hronikās.
Tiesiskā apziņa senajiem latviešiem, tāpat kā citām kontinentālās Eiropas tautām, tiesību jēdzienā valodiski ietvēra arī taisnības ideju, tātad juridiskās un ētiskās normas nebija šķirtas.Tas senlatviešu juridiskajai domāšanai piešķīra nevien ētisku, bet arī metafizisku raksturu, tā ir doma par tiesību dievišķīgo dabu. Cilvēks nespēj saviem spēkiem un ar savu gudrību vien nodibināt un aizsargāt tiesisko iekārtu, jo tiesību pirmavots ir Dievs.Dieva griba(prāts, vaļa) ir augatāka par ļaužu un kungu varu. Kā latviešu saimē saimnieks mājas tiesībās dalījās ar saimnieci, tā Dievs dalījās ar Laimu debess pārvaldē.Viņi abi veidoja senās latviešu tiesiskās dzīves pamatus, folklorā tie vienmēr sastopami blakus. Ja Dievu uzskatīja par visa devēju,tad Laimas pastāvīgais epitets ir licējiņa(t.i.likumdevēja)Tiesiskie stāvokļi līdz ar to nodibināti un pārgrozīti liekot,piemēram,liekot ,vaļu likt (dot tiesības,atļaut)ļaužu likt.Laima,bērnam piedzimstot,liek viņu puiša vai meitas kārtā,bet izaugot0pie vīra,vai sievas kārtā.Ja kāds noziedzās pret kādu dzimtas locekli,tad viņš bija noziedzies arī pret visu dzimtu, un visi tās locekļi kopīgi aizstāvēja savējo vai arī centās atriebt pāridarījumu-zādzību,līgavas zagšanu,slepkavību.Ļaunais darbs nedrīkstēja palikt nesodīts atbilstoši seno Latvijas iedzīvotāju paražu tiesību principam-atdarīt pāri darītājam ar to pašu, jeb asinsatriebību. Uz jautājumu,kas ir ieradumu jeb paražu tiesības, profesors Arveds Švābe atbild:
,, Tā ir tiesības,ko nav devis likumdevējs,bet kas līdzīgi valodai iegūst un patur savu saistošo normatīvo spēku vienādas ilgas lietošanas un ievērošanas ceļā,kļūstot par masu uzvešanās noteicēju.”

Autora komentārsAtvērt
Atlants