Ievads
Latvijas vēsturi daudzos tās posmos noteica un ietekmēja valsts ģeogrāfiskais izvietojums reģionā, kur gadu simteņiem nepārtrauktirisinajās agresīvu valstu interešu sadursmes. Rezultā tās ģeopolitiskais stāvoklis ilgstoši nebija labvēlīgs vietējo iedzīvotāju nacionālajai attīstībai. Kopš 13. gs. Viņi zaudēja iespēju turpināt sava aizsāktā valstiskuma veidošanu, jo cieta sakāvi ciņās ar vācu krustnešiem. Latvijas (un arī Igaunijas) teritorija tika iekļauta iekarotāju izveidotajā Livonijas valstiņu konfederācijā, kas pastāvēja līdz 16.gs. 60.gadiem. Pēc Livonijas sabrukuma un vairākiem lielvalstu kariem par ietekmi un kundzību Baltijā latviešu apdzīvotās zemes uz ilgāku vai īsāku laiku nonāca dažādu nevācu valstu (Dānijas, Polijas-Lietuvas, Zviedrijas) pakļautībā. Un, beidzot, 18.gs. visa Latvijas teritorija pakāpeniski četros posmos tia pievienota Krievijas impērijai.
Pēc Latvijas iedzīvotāju nokļūšanas svešzemju varā viņus skāra vairāki pretrunīgi procesi : Livonijas posmā Latvijā iedibinājās vācu muižnieku kundzība un latviešu zemnieki nonāca dzimtnieciskā atkarībā, taču Latvijas iedzīvotāji iekļuva Eiropas kultūras lokā un tuvinājās Eiropas tautu saimnieciskās attīstības līmenim. Livonijas pastāvēšanas beigu fāzē sākās arī vienotas latviešu tautas veidošanās process, kas beidzās nākamajos 2 gadsimtos, Sarežģītajā vēsturiskajā situācija latviešiem kā tautai izdevās saglabāt un vēlāk nostiprināt savu nacionālo identitāti.
…
