Senču demokrātija

Pilsnovadi
Baltu un somugru sabiedrības pamatsastāvdaļa bija lielģimenes jeb saimes, kuras veidoja trīs asinsradinieku paaudzes- vecāki, bērni un bērnubērni, kopumā 15- 30 cilvēki.Saimei piederēja kopīga māja, zeme, lopi, darbarīki un saimniecības ienākumi.Tās locekļu personīgajā īpašumā atradās vienīgi apģērbs un rotas. Lielģimeni vienoja ne tikai kopīgs darbs un īpašums, bet arī atbildība par saimes locekļu noziegumiem un ētisko normu pārkāpumiem.
Mazapdzīvotās Latvijas teritorijas iekšējās kolonizācijas gaitā mūsu ēras 1. gadu tūkstotī saimes pieauga , sazarojās un veidoja vairāku kaimiņos dzīvojošu radniecīgu saimju kopas- dzimtas. Vidējais saimju skaits dzimtā bija 15, taču pastāvēja arī dižās dzimtas, kuras veidoja 30- 52 saimes. Bez radniecības saitēm dzimtu vienoja arī kopīgas intereses- robežu noteikšana starp saimju zemēm jeb novadiem, aizsardzība pret ārējiem ienaidniekiem un noziedznieku tiesāšana. Saskaņot intereses un lemt par visai dzimtai svarīgām lietām bija iespējams dzimtas pieaugušo vīriešu sapulcēs, kuras tiek dēvētas par tautas sapulcēm, jo tajās piedalījās visi brīvie vīri ar vienādām priekšlikumu izteikšanas un lemšanas tiesībām. Sapulcē tika ievēlēts dzimtas vecākais jeb vecajs, izvēlēšanā noteicošais bija pretendenta autoritāte, turklāt viņu pašu vai viņa senčus nedrīkstēja būt aptraipījuši noziegumi un negodīga rīcība. Vecajam vajadzēja būt arī gana drosmīgam un spēcīgam, lai vadītu dzimtas vīriešus- karadraudzi jeb karogu.…