Secinājumi
1. Aizsākums mūsdienu Latvijas teritorijās nonākšanai Krievijas impērijas sastāvā bija Lielais Ziemeļu karš (1700-1721) starp Krieviju un Zviedriju, pēc kura Zviedrijai piederošās Latvijas teritorijas (Vidzeme) nonāca Krievijas pakļautībā. Mūsdienu Latvijas austrumdaļu (Latgali) Krievija ieguva otrajā Polijas dalīšanā 1772. gadā. 1795. gadā Krievijas impērijas sastāvā tika inkorporēta arī Kurzemes un Zemgales hercogiste.
2. Sākot ar 1804. gadu, vairāki dekrēti vājināja vācu muižnieku varu pār latviešu zemniekiem. 1818. gadā Kurzemē, bet 1819. gadā Vidzemē notika zemnieku brīvlaišana. 1849. gadā tika pieņemts likums, kas ļāva zemniekiem veidot sev piederošas saimniecības. 1861. gadā notika brīvlaišana arī Latgalē. Visā 19.gs. laikā un 20.gs. sākumā, līdz pat 1. pasaules karam, Latvijas likteņus noteica cariskās Krievijas un vietējās pārsvarā vācu, lielo zemes īpašnieku izveidotās pārvaldes institūcijas (landtāgi).
3. Latgale Krievijas impērijā nonāca 18. gs. vidū pirmās Polijas dalīšanas rezultātā 1772. g. Polija bija iekšēji nestabila un novājināta. 1793. gadā sekoja otrā dalīšana, bet 1795. gadā trešā dalīšana. Rezultātā Polija pārstāja eksistēt.
4. 1772. gadā Latgali pievienoja Pleskavas guberņai. 1778. g. to iekļāva Polockas, bet 1796. g. Vitebskas guberņā. Līdz ar Polijas dalīšanu palielinājās Latgales nošķirtība no pārējās latviešu apdzīvotās teritorijas.
…
