-
Totalitārisma sekas mūsdienās
TOP 500
Secinājumi:
1. termins Totalitārisms pirmo reizi minēts 1932. gadā, taču pati totalitārisma politika ir veidojusies daudz agrāk. Totalitārisms pēc būtibas režīms, kurā vara atrodas viena cilvēka rokās;
2. visspilgtākie totalitārās valsts piemēri ir Padomju Krievija, Nacistiskā Vācija un Fašistiskā Itālija;
3. totalitārisms ir vainojams pie milljoniem cilvēku nāvju, piemēram, holokausta, golodomora un deportāciju gadījumā. Mūsdienās šīs sekas ir vairāk jūtas emocionālā ziņā, nekā fiziskā;
4. Josefs Staļins komisma un totalitārisma iespaidā Padomju Krievijā veica vairākas reformas, no kurām vairums nebija visai efektīvas;
5. padomju Savienības komandekonomika, kontekstā ar Latvijas ekonomiku, nebija efektīvākas par iepriekš pastāvošo brīvo tirgus ekonomiku. Latvijas ekonomika, Padomju Savienības sastāvā, piedzīvoja lejupslīdi, jo kolektivās saimniecības nesaražoja pat 50% no tā, ko iepriekš saražoja privātās fermas, piecgades plāni nebija izpildāmi, kā arī Padomju Savienības tirgus nespēja konkurēt pasaules līmenī.
…
Nenoliedzami 20. gs. notikumi ir atstājuši milzīgu iespaidu uz mūsdienām, kā vienu no iemesliem tam var minēt totalitārisma režīmu. Jēdziens totalitārisms jeb Totalstaat tiek pirmo reizi izmantots Karla Šmita darbā „Politikas koncepts” (The Concept of the Political), kur Karls Šmits raksturo totalitārismu kā režīmu, kurā valsts līderis ir visu varošs (Schmitt, 1996). Totalitārisma laikā tiek aktīvi „apspiesti kreisēji noskaņoti radikāļi” (Žižek, 2001, 3), kā arī totalitārisms sabiedrību apspiež, degredē tā, lai tā nespētu domāt patstāvīgi, bet gan ar valsts palīdzību (Žižek, 2001). Jāpiemin, ka sākotnēji totalitārisma mērķis ir bijis atjaunot ekonomisko stabilitāti valstī un atjaunot kontroli pār valsti un sabiedrību (Arendt, 1958), taču vēlāk totalitārisma īstenotās politikas un sociālistu ideju ietekmē tiks nogalināti vairāki milijoni nevainīgu cilvēku.
