Ķīmiskie elementi Zemes garozā neatrodas izolētu atomu veidā, bet vairumā gadījumu ir saistīti ķīmiskos savienojumos. Galvenās elementu atrašanās formas ir: patstāvīgi minerāli (kristāli un koloidālās sistēmas), dzīvā un atmirusī organiskā viela, izomorfi piemaisījumi minerālos, magmas kausējumi, ūdens šķīdumi un gāzu maisījumi, izkliede, aptver visus elementus (V.Vernadskis: "Visi elementi ir visur"), dažiem ir dominējošais vai pat vienīgais stāvoklis.
Minerāli ir dabiski ķīmiskie savienojumi, kuru sastāvu var izteikt ar noteiktu ķīmisko formulu un kuros elementi atrodas noteiktās daudzumu attiecībās, parasti katrs ne mazāk par dažiem procentiem. Patstāvīgo minerālu skaits ir 2500-3000, vēl vismaz tikpat daudz ir dažādu paveidu. ~ 80 % no Zemes garozas masas veido silikāti, seko oksīdi (17 %), karbonāti (1,7 %), fosfāti (0,7 %), sulfīdi (0,25 %), sulfāti un tīrradņi (pa 0,1 %), pārējo klasu minerālu loma ir ievērojami mazāka. Tā kā Zemes garozā izteikti dominē skābeklis, dominē arī skābekli saturošie minerāli. Patstāvīgi minerāli nav zināmi rubīdijam, hafnijam, indijam, inertajām gāzēm, retajiem radioaktīvajiem elementiem. …
