Daiļrade stāsta par doktoru Faustu, kas vienmēr grib izzināt visus pasaules esības noslēpumus, Gēte to ir pārņēmis no vēsturiskas personas – Vitenbergas ārsta doktora Johanesa Georga Fausta. Pats Fausts ir dzimis Vitenbergā, studējis Eiropā maģiju, medicīnu un teoloģiju, kā arī apceļojis visu Eiropu, viņam patīk vienkāršām tautām izrādīt savu dialektu un zintniecību.
Stāsts ir ļoti traģisks, kas pārsniedz skatuviskas iespējas. Tā ir mistērija un katra cilvēka dzīvē ir mistērija, noslēpumi, kurā valda neizpētāmas augstākās varas, kas paliek līdz galam neizskaidrots brīnums.
„Fausta” 1.daļa, kad priekšplānā ir Fausta ideāli un kaislības, kā arī attiecības ar Margaritu, Mefistofeli u.c. Savukārt 2.daļa sastāv no daudz antīkiem tēliem un sižetiem, tai piemīt alegoriskas un nesaistītas fantastikas ainas.
Kā jau zinām, ka Faustam piemīt vairāki jautājumi, kas viņu nogurdina, viņa centrālā problēma ir par dzīves jēgu. Viņš vēlas uzzināt, kur tā ir? Cik tālu spēj izzināt cilvēka prāts? Labā un ļaunā cīņa. Visa darba gaitā tiek uzdoti šie jautājumi pašiem lasītājiem.
Daiļradē tiek alegoriski slavināts Dievs, kā arī viņa pasaules kārtība un viņa darbi, kas vienmēr ir cēli, Dievu slavina 3 eņģeļi „Prologā debesis”. Šis dziedājums ir kā veltīta himna Dievam, kā Visuma harmonijai un Dabas vērtībai. Mefistotelis ir liels pretstats šai dziesmai, jo viņš pasauli redz bezvērtīgu, muļķīgu, pēc viņa domām pasaulē nav nekādas dzīves jēgas, viņš domā, ka cilvēks ir lopiskāks par lopu, jo cilvēks vienmēr ir nelaimīgs un nožēlojams. …
