J. Bercēliuss 1807. Gadā ieviesa terminu „organiskā ķīmija.” Par org.ķīm.kā zinātnes aizsākumu uzskata 1828.g., kad vācu ķīmiķis F. Vēlers sintezēja urīnvielu no neorganiskas vielas. Org.sav.ķīm.=oglekļa sav.ķīmija. Org vielu sastāvā var ietilpt ūdeņradis (dedzinot H2O pilieniņi), slāpeklis (izdalās amonjaks), skābeklis, halogēni, sērs, fosfors u.c.elementi. Dāvids Hieronīms Grindelis – 1.latv.izcelsmes dabaszinātnieks – ķīmiķis, aptiekārs, botāniķis, kurš strādāja „Ziloņa aptiekā” un izveidoja Krievijas impērijā 1.farmaceitisko žurnālu, veica ķīm.pētīj., sarakstīja 1. 2sējumu grāmatu par org.savien. Org.vielas – elementu oglekli saturošas vielas, kas spēj degt un, karsējot bez gaisa klātbūtnes, pārogļoties. Atšķ.no neorg.vielām – deg, viegli kūst, uzliesmo, karsējot sadalās, maz šķīst ūdenī, tikai nedaudzas vada el.strāvu, atomi ir saistīti ar kovalentajām saitēm un starp molek.pastāv samērā vāji starpmolekulārie pievilkšanās spēki. Skaits – pārsniedz 6,5milj. Org.vielu uzbūves teorijas pamatlicēju vidū – F.A.Kekulē, A.V.H.Kolbe, A.Butļerovs u.c. Ogleklis veido ievērojami lielāku savien.skaitu (ogl.atomam pamatstāvoklī arējā enerģ.līmenī ir 2 nesapāroti e-). Elementu vērtības sav.ar ogl(IV) – H&halogēni(I), S&O(II), N(III,IV). Struktūrfula –parāda visas kovalentās saites molekulā, saīsinātā str.fula – raksturīgās. Dubultsaite –etilēns; trīskāršā –acetilēns un citi ogļūdeņraži. Ogl.atom.,savstarp.saistoties,var veidot nesazarotas,sazarotas un noslēgtas(cikliskas) struktūras. …
