R. Računaite, , savā rakstā apkūko Kauņu laika periodā no 1919. līdz 1939. gadam un to, kā globalizācijas process ietekmēja kultūru starpkaru Kauņā, kādu ietekmi atstāja uz pilsētas iedzīvotājiem, kultūras un reliģiskām organizācijām. Autore izmanto Alfrēda L. Krēbera (Alfred L. Kroeber) metodi: lai izprastu kultūru, nepieciešams noskaidrot tās vērtības. Bez šīm zināšanām nebūtu izspējams konstatēt izmaiņas vērtību sistēmā un noskaidrot to iemeslus.
Vispirms, autore aplūko Lietuviešu etnisko pašapziņu starpkaru periodā Kauņā. Lai gan 1920’ gadu beigās – 1930’ gadu sākumā tur dominēja lietuvieši (58,97% no iedzīvotāju kopskaita), lietuviešu valoda reti tika izmantota ikdienas saziņā. Računaite min piemēru: no 150 Lietuviešu ģimnāzijas „Saule”, dibināta 1915.g., audzēkņiem, tikai 20 runājuši lietuviski. Pirmajos gados pēc Lietuvas Republikas proklamēšanas, lietuvieši nespēja formulēt savu etnisko piederību un runāja pārsvarā poļu valodā.
Nacionālā identitāte sāka veidoties kā pašrealizācijas veids, līdztekus nacionālajai pašapziņai. Jaunieši sāka apvienoties dažādās organizācijās, klubos un biedrībās, kas iedrošināja un veidoja nacionālo apziņu. Nacionālās identitātes meklējumi veicināja lietuviešu valodas izmantošanu baznīcas rituālos. …
