Es neuzskatu, ka kara draudi būtu izteikti tikai postmodernismā, jo pat pirms mūsu ēras tautas karoja viena ar otru dažādu iemeslu dēļ, piemēram, teritorijas vai resursu dēļ. Protams, Pirmais un Otrais Pasaules karš bija postmodernismā, kā arī pastāv Trešā Pasaules kara draudi, taču kari un konflikti ir notikuši vienmēr.
Postmodernisms ir kā protests iepriekšējo gadsimtu uz sabiedrības uzliktajām barjerām un stingrajiem noteikumiem. Postmodernismā cilvēka sabiedriskā dzīve, māksla un domāšana iet tikai uz augšu, jo tiek noniecināti vecie standarti un cilvēka brīvību ierobežojošā ideoloģija. Bet nevajadzētu arī aizmirst, ka uz pasaules jāpastāv arī kaut kam noteiktam, konkrētam, jo savādāk būs vispārējs haoss. Manuprāt, mūsdienu tradīcijas un kultūra daļēji ir arī izkropļotas, visatļautība tomēr ir pārāk liela. Daudz kas mūsu dzīvē nav pareizi, bet ikdienā es pats to nejūtu. Manuprāt, katrā laikā ir savas problēmas un ieguvumi. Cilvēki ir pieraduši pie postmodernās domāšanas, jo to tagad var sastapt visur.
…
