-
Somijas ekonomika no 1945. - 1995.gadam
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Somijas ekonomika | 4 |
| 2. | Krievijas nozīme Somijas ekonomikā | 10 |
| 3. | Somijas banku krīze deviņdesmitajos gados | 12 |
| 4. | Somijas un Baltijas valstu attiecības | 14 |
| Secinājumi | 17 | |
| Izmantotā literatūra | 18 |
Otrā pasaules kara laikā Somija bija smagi cietusi. Līdz 1950. gadam Somijas teritorijā, kā arī tās teritoriālie ūdeņi, tika attīrīti no mīnām. Parīzes miera konferencē Somijai tika piespriestas reparācijas, kuras tai jāsamaksā PSRS. Tās tika nomaksātas līdz 1952. gadam. Uzreiz pēc kara Somijā strauji pieauga jaundzimušo skaits, un, kad septiņdesmitajos gados tie sasniedza darbspējīgu pilsoņu vecumu, valsts nebija spējīga nodrošināt visus ar darba vietām, tādēļ daudzi emigrēja uz Zviedriju.
Pēc otrā pasaules kara lielākai daļai somu ekonomikas normalizācija nozīmēja atgriešanos pie 1938.gada dzīves līmeņa un nosacījumiem, bet arī lielāka daļa somu vēlējās mainīt ekonomisko sistēmu. Pirmā lielākā sociālistiskā valsts pasaulē, Padomju savienība, pēc pirmā pasaules kara parādījās kā otrā lielvara un daudzi domāja, ka tieši Padomju savienības ekonomiskā sistēma- plānotais sociālisms ir vienīgais līdzeklis pret pēckara ekonomiskām un sociālām problēmām. 1944.gadā Padomju savienība noslēdza pamieru ar Rumāniju, Bulgāriju un arī Somiju un līdz ar šī pamiera noslēgšanu Somija zaudēja desmito daļu savas teritorijas. Karēlijas, kas nonāca Padomju Savienībā, 430 tūkstošiem iedzīvotājiem nācās pamest savas mājas un pārcelties uz dzīvi uz citiem Somijas reģioniem. Šis pamiers arī noteica, ka šīm valstīm ir jāmaksā kara reparācijas, kuru kopējā summa sastādīja 300 miljonu ASV dolāru. Šīs reparācijas bija ļoti liels slogs uz valsti, kuras ekonomika bija atkarīga no koksnes un lauksaimniecības. 1948.gadā Padomju Savienība samazināja kara reparācijas parādu līdz 74 miljoniem un Somija šīs reparācijas beidza maksāt tikai 1952.gadā.…
Mežu un ezeru zeme Somija, viena no valstīm, kas atrodas Baltijas jūras krastā, pārciešot 7 gadu okupāciju, kopš 1917. gada ir republika. Mūsdienās valsts ir attīstīta, ar konkurētspējīgu ekonomiku, īpaši telekomunikāciju iekārtu ziņā. Somijai, Baltijas jūras valstij, salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, ir bijis līdzīgs liktenis, taču ar atšķirīgām pieredzēm. Baltijas valstis un Somija ir bijušas PSRS interesēs un pakļautībā. Pēc otrā pasaules kara Rietumu pasaulē sākās ievērojams saimnieciskās dzīves uzplaukums, kas turpinājās bez pārtraukuma nākamos 20- 30 gadus. Sabiedrībā nekad līdz šim vēl nebija notikušas tik pamatīgas reformas tik īsā laikā kā tolaik. Vide tehniskojās, sabiedrība modernizējās, dzīves līmenis pieauga un veidojās attīstītas valstis. 1945.gadā izejas pozīcijas Ziemeļvalstīm bija labākas nekā pārējām Rietumu valstīm un tas bija divu iemeslu dēļ: pirmkārt, 30.gados izstrādātais krīzes pārvarēšanas risinājums piedāvāja jau pietiekami labu pamatu attīstītas valsts veidošanai, un otrkārt, arī otrajā pasaules karā Ziemeļvalstis bija cietušas mazākus zaudējumus cilvēku un materiālo resursu ziņā nekā lielākā daļa Rietumvalstu un arī Baltijas valstis. No visām Ziemeļvalstīm nesalīdzināmi lielākus zaudējumus, gan cilvēku, gan materiālā ziņā cieta Somija. Somijai nācās pildīt ekonomiski, politiski un morāli smagos kara noteikumus, maksājot kara kontribūcijas un zaudējot valsts teritoriju, jo vairāk nekā desmita daļa teritorijas tika atdota Padomju Savienībai. Tā kā šīs teritorijas atradās Padomju savienības ietekmes zonā, tad padomju savienība aizliedza saņemt Somijai palīdzību no ASV( Māršala plāna ietvaros).
