| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 5 | |
| VĀDRDA BRĪVĪBA | 6 | |
| ANONĪMIE KOMENTĀRI | 6 | |
| ANONĪMO KOMENTĀRU SEKAS | 10 | |
| KĀ IESNIEGT PRASĪBU PRET ANONĪMO KOMENTĒTĀJU | 10 | |
| PIELIKUMS | 11 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 12 |
KĀ IESNIEGT PRASĪBU PRET ANONĪMO KOMENTĒTĀJU
Lai uzzinātu, kurš ir potenciālais atbildētājs lietā, tiesai jāvēršas pie elektronisko sakaru komersanta vai attiecīgās interneta vietnes turētāja, lai konstatētu, no kādas IP adreses aizskarošā informācija internetā ievietota un kādai personai attiecīgā IP adrese ir izsniegta.
Elektronisko sakaru likuma 71.2pants paredz, ka komersants pēc tiesas pieprasījuma nodrošina informācijas sniegšanu par tā abonenta vai reģistrētā lietotāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kuram savienojuma laikā piešķirta interneta protokola (IP) adrese, lietotāja identifikators vai telefona numurs, lai nodrošinātu elektroniskajā vidē aizskarto personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību civillietās.
Līdz ar to, lai iesniegtu tiesā prasību pret kādu personu par goda un cieņas aizskaršanu, tiesā būs jāvēršas divas reizes. Pirmajā reizē aizskartajai personai būs jāiesniedz pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu ar mērķi noskaidrot, kas ir aizskārējs. Kad ar interneta vietnes uzturētāja palīdzību tiek noskaidrota komentētāja IP adrese un identitāte, tad ir jāsniedz vēl viena prasība, kas šoreiz jau ir vērsta pret konkrētu personu.…
IEVADS Interneta tīņu gadi ir beigušies, kad sociālos tīklos visi varēja izpausties un izmēģināt visu iespējamo. Tagad ir pienācis laiks pieaugt un sākt atbildēt par savu rīcību. Anonīmie komentāri tā vairs nav vārda brīvība, bet gan naida kurināšana starp rasēm un diskriminācija. Anonīmie komentāri ir robeža, kur tiek pazaudēta jēga vārda brīvībai, un ar šo iespēju dota maldīga ideja cilvēku izpratnē par to. (Latviešu valodas vārdnīcā (R.: Avots, 1987/1998) vārda brīvība skaidrot kā 'tiesība atklāti paust savus uzskatus'.). Mūsdienās internea vidē atklāti paust savus uzskatus, cilvēki saprot, kā iespēju teikt visu kas ienāk prātā, ar domu ka tā ir vārda brīvība, bet tikai šajā momentā viena izteikta doma, nenozīmē, ka tie ir personīgie uzskati un viņi ir sniegti atklāti.
