1.Urbanizācija. Iedzīvotāji pārvācās dzīvot uz pilsētām, tās ģenerēja novitātes, tajās kūsāja dzīve. Urbanizācija nodrošināja tehnoloģiju, zinātnes attīstību, kas mainīja ierasto dzīvi. Sākās masu patēriņa ēra, daudz preču kļuva pieejamas plašam sabiedrības slānim, tās bija lētas, iedzīvotāji varēja atļauties arī izklaidēties.
2.Sociālā spriedze. Cilvēki, kas no laukiem pārvācās uz pilsētām, jutās vientuļi un sveši, jo pilsētās nevienu neinteresēja indivīdi. Tika grautas tikumiskās normas, zēla prostitūcija, noziedzība. Bija ļoti liels strādnieku slānis, uzņēmumos darba apstākļi bija ļoti smagi, bet nevienu tas neinteresēja, jo cilvēks tika uzskatīts par mazsvarīgu faktoru. Taču, pateicoties strādnieku kustībām, viņi panāca to, ka politiskajām partijām nācās rēķināties ar šo slāni: saīsināt darba dienu, ieviest pensijas, pabalstus u.c.
3.Sieviešu cīņa par tiesībām. Sievietes, kurām agrāk maz kas bija ļauts, izcīnīja tiesības piedalīties vēlēšanās, studēt universitātē, darboties jurisprudencē u.c. Notika sabiedrības liberalizācija un demokratizācija.…
