Plānā uznes izmērīto līniju un leņķu horizontālās projekcijas.
Tagad pieņemsim, ka jāiegūst poligona leņķa β, ko veido līnijas AB un BC, horizontālā projekcija, ko saīsināti sauc par horizontālo leņķi β. Izvēlēsimies uz vertikāles Bb (58. att.), kas novilkta caur leņķa virsotni, kur punktu b un caur to konstruēsim horizontālu plakni L riņķa veidā ar centru punktā b. Pieņemsim, ka vertikāle Bb ir teodolīta griešanās vertikālā ass, bet riņķa laukums L – teodolīta limbs, kas sadalīts 0o līdz 360o. Vizūras, kas vērstas uz punktiem A un C, dos nolasījumus uz limba, kuru starpība būs horizontālais leņķis β.
Lai izmērītu leņķus ar noteiktību no 1’ līdz 30’ un precīzāk, lieto leņķu mērinstrumentus – teodolītus.
Teodolīts, kura shēma parādīta 59. att. un fotogrāfijā 60. att., sastāv no šādām daļām.
Statīvs 4 – trijkājis ar apaļu koka vai metāla galvu un izgriezumu augšdaļā, caur kuru iet teodolīta piestiprināšanas skrūve.…
