Cilvēks ir dzīvs, kamēr mēs atceramies par viņu. Man nav pazīstama Anna Bērziņa, kura bija atdevusi daļu no savas sirds manai omītei, bet viņa ir dzīva manā sirdī. Nav zināms, kur es dzīvošu tālāk un kāda būs mana dzīve, bet bērnības atmiņas par šo zemi, par cilvēkiem, ar kuriem tiku iepazinusies, būs pasas spilgtrākās. Es mūžīgi atcerēšos, ka Latvija ir MANA zeme un mana dzimtene un citas tādas man nav un arī nebūs!…
