Kriminālsodu evolūcija Eiropas valstīs

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba rezultātā autors nonācis pie secinājuma, ka:
1. Kriminālsods ir pats smagākais sods, kuru var piespriest personai. Tas ir paredzēts par smagiem nodarījumiem. Šiem nodarījumiem ir jābūt noziedzīgiem un bīstami jāapdraud sabiedrībai svarīgas intereses.
2. Kriminālsodam ir raksturīgs piespiedu raksturs, kas izpaužas personas tiesību un brīvību atņemšanā.
3. Sodu sistēma Latvijā 20.gadsimta sākumā bija veidota pēc Anglijas parauga.
4. Kriminālsodu politikas mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemē¬rojamo represiju un valsts un indivīdu interesēm, sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu.
5. Latvijas kriminālsodu sistēma ir analoga citu Eiropas kontinentālo tiesību saimes valstu kriminālsodu sistēmām. Saskaņā ar likumu kriminālsodus iedala pamatsodos un papildsodos. Personai, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest tikai vienu pamatsodu. Ja tas ir piespriests kā pamatsods, to nevar piespriest papildus pie citiem sodiem. Savukārt, personu, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nevar sodīt, nepiespriežot viņai pamatsodu. Bez pamatsoda personai, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu vai vairākus likumā norādītos papildsodus. Patstāvīgi tos piespriest nevar, bet tikai kopā ar pamatsodu.
6. Šobrīd visā pasaulē tiek piemērots plašs alternatīvo sodu klāsts. Brīvības atņemšanas aizvietošana ar citiem soda veidiem var būt trīs stadijās: pirmstiesas, iztiesāšanas un pēc daļējas soda izciešanas.
7. Eiropas Savienības dalībvalstīs probācijas dienestu pirmsākumi meklējami jau 19.gadsimtā, bet to funkcijas ievērojami paplašinājās šī gadsimta otrajā pusē, kad Ziemeļamerikā un Eiropā tika ieviesti jauni, ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi.
8. Latvijas, Kazahstānas, Baltkrievijas, Francijas, Vācijas, Šveices, Krievijas Federācijas, Kazahstānas Republikas, Dānijas un Spānijas kriminālaja likumdošana paredzē ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām pie attiecīgiem apstākļiem piemērot šo sodu nosacīti, atlikt tā izpildi vai nosacīti atbrīvot no soda. Atšķirība ir tikai apstāklī – uz cik ilgu laiku noteikta brīvības atņemšana.
…