Kopš valsts un privātā partnerība (turpmāk - VPP) Latvijā ir aktualizējusies ne tikai privātā sektora, bet arī valsts un pašvaldību līmenī1, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta VPP īstenošanas iespējām. Nereti VPP tiek uzsvērts kā labs instruments sabiedriski svarīgu projektu īstenošanai, vienlaikus Latvijā tikai daži ir tuvāk pētījuši, kādi ir VPP īstenošanas veidi. VPP var tik īstenota dažādos veidos, taču izplatītākie ir koncesiju līgums, kopuzņēmuma dibināšana, kur lielākā daļa pieder valsts partnerim, kā arī citi sadarbības modeļi, piemēram, t.s. BOT (Build – Operate -Transfer) jeb izveido – pārvaldi – nodod; DBOT (Design - Build – Operate -Transfer) jeb projektē - izveido – pārvaldi – nodod; DBFO (Design – Build – Finanse - Operate) jeb projektē – izveido – finansē – pārvaldi u.tml. Statistika liecina, ka Eiropā visizplatītākie ir tieši koncesiju līgums un kopuzņēmuma dibināšana, taču vienlaikus tiek atzīts, ka vienotu definīciju un regulējuma trūkums bieži ir par iemeslu atšķirīgai VPP izpratnei dažādās Eiropas valstīs. Minētā problēmas aktualitāte arī noteica pētījuma Koncesiju regulējuma attīstības tendences un problēmas izvēli, kura priekšmets ir koncesiju regulējuma attīstības un problēmu analīze.…
