-
Galaktikas un Visums
Spirālveida un lēcveida galaktikas
Spirālveida galaktikas visā visumā ir aptuveni 50% no visu galaktiku kopējā skaita. Bet no šiem% puse ir šķērsotās galaktikas. Visā visumā galaktikas ir izvietotas dažādos redzes, lokos skatoties no Zemes teleskopiem, tas ir tādēļ, ka kādu daļu no galaktiku mēs redzam pretskatā, bet citas ieslīpi vai arī no sāniem. Tālākajām galaktikām var redzēt tumšu miglāju joslas, tās sadala galaktikas divās daļās.
Eliptiskās un neregulārās galaktikas
Eliptiskās galaktikas visā visumā ir aptuveni 25% no kopējo galaktiku skaita. Šīm galaktikām ir vienkārša strukturālā forma. Eliptiskās galaktikas ir elipsoidālas veida zvaigžņu mākoņi, kuriem gaismas spožums pakāpeniski palielinās centrālā kodola virzienā. Šajās galaktikās neeksistē nekādu gāzu, tādēļ šādās galaktikās neveidojas jaunas zvaigznes. Šo galaktiku struktūra sastāv no vecām zvaigznēm — sarkanajiem milžiem, dzeltenajiem un sarkanajiem punduriem. Šajos 25% galaktiku ir ievērotas lielas galaktikas pēc izmēriem, pēc masas un pēc starjaudas, bet arī ievērotas mazas pundurgalaktikas.…
Visums jeb Universs ir: Viss laika telpas kontinums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju, vai tā laika telpas daļa, ko jebkādiem cilvēkam pieejamiem līdzekļiem iespējams novērot. Līdz aptuveni 20. gadsimta vidum populārāka bija pirmā no šīm definīcijām, taču tagad bieži ar terminu "Visums" saprot tieši otro definīciju, jo nav iespējams eksperimentāli pārbaudīt, vai tas, kas atrodas aiz novērojamās laika telpas robežām, atbilst paredzējumiem. Tam nav arī nozīmes fizikas teoriju izveidē. Ar Visuma pētniecību nodarbojas kosmoloģija, kas attīstījusies no fizikas un astronomijas. Teorētiskās kosmoloģijas pārstāvji uzskata, ka šādi ierobežojumi nepastāv vai tos iespējams bez nopietnām sekām pārkāpt, savukārt novērošanas kosmoloģijas pārstāvji uzsver, ka pilnīgi novērojumi nav iespējami, ja fizika vēlas saglabāt vismaz salīdzinošu objektivitāti. Galaktikas ir milzīgas zvaigžņu kopas. Zvaigžņu skaits tipiskā galaktikā ir no 10 miljoniem līdz vienam triljonam. Galaktikas sastāv ne tikai no zvaigznēm, bet arī no planētām, planēt pavadoņiem, gāzes, putekļiem, un, iespējams, no tā sauktās tumšās matērijas, kas turas kopā gravitācijas ietekmē, un rotē ap kopīgu centru. Ir uzskats, ka daļai galaktiku centru veido melnie caurumi. Ir trīs galvenie galaktiku veidi — eliptiskās galaktikas, spirālveida galaktikas un neregulāras formas galaktikas. Mūsu Galaktika (Piena Ceļš) ir tipiska spirālveida galaktika. Vārds 'galaktika' ir cēlies no mūsu Galaktikas — Piena Ceļa nosaukuma — no grieķu vārda gala, kas nozīmē 'piens'. Pastāv arī aktīvās galaktikas, mijiedarbojošās galaktikas, radiogalaktikas.
