Lugā izmantotajiem īpatnējās leksikas vārdiem var saskatīt līdzību ar mūsdienām, jo katram ir iespējams atrast sinonīmu vai skaidrojumu tā, lai to saprastu arī cilvēks, kuram nav īpašu zināšanu par īpatnējo leksiku. Protams, daudzus lugā izmantotos vārdus nācās skaidrot ar vārdnīcu palīdzību, jo, izlasot vārdu, nozīmi un skaidrojumu nevarēja uzreiz izdomāt, bet pēc pētījuma veikšanas var secināt, ka ir iespējams vilkt paralēles starp „Vaidelotes” tekstā izmantotajiem un mūsdienās izmantotajiem īpatnējās leksikas vārdiem.
Secinājumi
Pēc šī darba izstrādes autorei kļuva skaidrs, kas ir īpatnējā leksika, kā to iedala un kādos literārajos tekstos to var sastapt. Īpatnējā leksika ir neatņemama leksikas sastāvdaļa, jo bez tās valoda, kurā runājam, rakstām un domājam, nebūtu tik interesanta un daudzveidīga. Zināšanas par īpatnējo leksiku var palīdzēt, piemēram, runājot ar vecāka gadu gājuma cilvēkiem, kas runājot izmanto vecvārdus, vai, sarunājoties ar jauniešiem, kas savā leksikā nereti pielieto sarunvalodas un vienkāršrunas vārdus, kā arī aizguvumus, internacionālismus un pat vulgārismus.
Darba ievadā izvirzītā hipotēze par to, ka leksika lugā „Vaidelote” ir īpatnēja, apstiprinājās. Lugas teksts tiešām ir bagāts ar īpatnējās leksikas vārdiem, kurus, iespējams, pat reizēm nevar izskaidrot bez palīgmateriāliem. Darba mērķis ir sasniegts – šajā darbā ir izpētīta īpatnējā leksika Aspazijas lugā „Vaidelote” un saskatītas tās līdzības ar mūsdienu īpatnējo leksiku.
…
