Disleksija ir specifisks lasīšanas procesa traucējums, kam ir neirobioloģiska izcelsme. Cilvēkiem ar disleksiju ir grūti sapludināt vārdus zilbēs, zilbes vārdos, precīzi un / vai ātri lasīt. Cilvēkiem ar disleksiju parasti ir arī grūtības rakstīt – viņi izlaiž burtus, jauc to kārtību, jauc vārda skaņu un zilbju sastāvu; tā ir disgrāfija.
Šo sindromu ārstē ar intensīvu fonoloģijas kursu.
Lasīšanas traucējumiem nav nekāda sakara ar intelektu; vairumam cilvēku ar specifiskiem lasīšanas traucējumiem ir vidējs vai augstāks par vidējo intelekts.
Nav skaidri izteiktas robežas starp nespecifiskiem un specifiskiem lasīšanas traucējumiem. Par šo robežu vienojas katrā valstī atšķirīgi – dažās uzskata, ka disleksija ir 2%, citās – ka 5 vai 7% no populācijas jeb daļa no smagākajiem lasīšanas traucējumu gadījumiem.
Izplatīts ir uzskats, ka disleksijas gadījumā bērns burtus vai vārdus redz apgrieztā secībā, piemēram, vārdu ‘strops’ uztver kā ‘sports’. Šāda veida problēma atbilst disleksijai, taču vairums pirmsskolas vecuma bērnu šādi redz vārdus. …
