Renē Dekarts(1596-1650) ir 17. gs. Franču filozofs, kura uzskati iezīmē pavērsiena punktu visā Eiropas filozofijas vēsturē. Viņš aizsāk racionālisma virzienu, kas par noteicošo uzskata cilvēka prātu. Racionālisms atzīst, ka prāts ir īsto zināšanu avots un kritērijs. Dekarts ar šaubu metodes palīdzību meklē filozofijas pirmo principu un par tādu pieņem tēzi-„domāju, tātad esmu”. Dekarts uzskata, ka tad, kad cilvēks domā, viņš neapšaubāmi apjēdz, ka pastāv kā domājoša būtne. Domāšana ir principiāli atšķirīga no sajūtām un pieredzes. Doma nav empīriskās pieredzes faktu rezumējums, bet gan idejas apjēgšana. Tikai prāta sfērā cilvēks var izjust savu neatkarību. Pilnīgi mūsu varā ir tikai mūsu domas, apgalvo filozofs.
Dekarts ir duālists un atzīst divu atšķirīgu substanču- domāšanas un materiālās substances-pastāvēšanu.
Domāšanai raksturīgās īpašības ir skaidrība, acīmredzamība un nedalāmība. Prātā ir iedzimtas idejas, kas pastāv pirms pieredzes. Spēja tās saskatīt nāk no prāta dabiskās gaismas, intuīcijas.
Materiālajai substancei atšķirībā no domāšanas ir raksturīga izplatība. Šī veida substance ir dalāma, tai piemīt figūra, kustība un noteikts daļiņu sakārtojums. Materiālā substance līdzinās mehāniskai mašīnai, tāpēc to labi var izprast ar mehānikas palīdzību.
Dekarts atzīst Dievu kā ideju par pilnību. Dievs viņa sistēmā ir vajadzīgs kā princips, kas garantē prāta darbības un ārpasaules norišu saskaņotību.
Dekarts ir nozīmīgs Jaunlaiku filozofijas pārstāvis, kurā racionālisms attīstās nemitīgā diskusijā ar empīrismu.
…
