Pēc Livonijas valsts sadalīšanās Kurzemi kā Polijas lēņa valsti dabūja beidzamais ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Jaunā valsts sastāvēja tikai no vācu ordeņa zemēm Kurzemē un Zemgalē.
Valdot Ketleram bija jāpārvar iekšējas grūtības, jo viņš nebija cēlies no augstas valdnieku kārtas, bet bija pašu tautas vēlēts. Tādēļ viņa valdīšanas pirmajos gados neviens neticēja Kurzemes patstāvībai un muižnieki viņu neklausīja un uzskatīja par sev līdzīgu
Gotharda Ketlera valdības laiks (1562.-87.) Sākumā Ketlers bija Polijas karaļa vietnieks Pārdaugavas hercogistē un dzīvoja mestra pilī Rīgā, kur noturēja arī savas Kurzemes landtāgu, vēlāk pārceļ savu mitekli un Kuldīgu, jo Jelgava toreiz vēl bija miests.
Ketlera stāvoklis bija ;loti grūts, viņam nebija ne naudas, ne karaspēka, visā valstī bija tikai ap 300 bruņinieku, no kuriem Ketleram piederēja tikai 100. Trūka arī pilsētu un ostu. Jaunais hercogs gribēja valdīt, taču tamdēļ viņam nācās dzīvot saticībā ar muižniekiem. Kurzemes valsts visā savā pastāvēšanas laikā bija muižnieku brīvvalsts.
Nevarīgs politikā, Gothards pievērsās ticībai un izglītībai. 1567.gadā Kurzemes landtāgs nolēma uzcelt 70 jaunas baznīcas, izdevajaunus stingrus baznīcu likumus, Gothards izdeva tulkot katķismu , garīgās dziesmas, lai iedzīvotāji saprastu un garīdznieki iemācītos latviski. Hercogs atvēra skolas Jelgavā, bauskā, Kuldīgā un Ventspilī. Skolas varēja apmeklēt arī latviešu zemnieku bērni.
…
