Eitanāzija zināma jau kopš seniem laikiem. Vārds eitanāzija ir cēlis no grieķu valodas eu – labs un thanatos – nāve. Jēdzienu pirmais ieviesis angļu filozofs Frānsiss Bēkons. Pašlaik ar vārdu eitanāzija saprot dzīvnieka vai cilvēka dzīves izbeigšanu, kuru izdara mediķis.
Dzīvnieku eitanāzija pasaulē ir plaši izplatīta, savukārt cilvēku eitanāzija ir legāla tikai dažās valstīs un tā ir viena no nozīmīgākajām problēmām medicīnas ētikā un bioētikā.
2008. gadā atsevišķi eitanāzijas veidi bija legāli – Beļģijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Šveicē, Origonas štatā ASV un Taizemē.
No vēstures ir zināms, ka Senajā Grieķijā mazuļus ar dzemdību traumām uznesa mirt pakalnos. Arī Spartā nogalināja bērnus, kas bija piedzimuši vārgi. Dažas pirmatnējās ciltis nonāvēja vai atstāja bez uzraudzības sirmgalvjus, kuri tuviniekiem bija kļuvuši par apgrūtinājumu.
XX gadsimtā šo tradīciju atjaunoja Hitlers. 1939. gadā viņš pieprasīja Himlera līdzdalību nacionalajā garīgi slimo eitanāzijas programmā.…
