Šīs lugas tēma ir strādnieku un darba vadītāju attiecības pagājušā gadsimta kolhozu laikos Latvijā, kad pienākuma apziņas iedvesmotajiem pretī stājās mantrausīgi pašlabuma meklētāji, kā arī jaunības atmiņas un nepiepildītas cerības, kas liek gan straujāk pukstēt, gan skumt vientuļai sirdij.
Komēdiju lugas „Ar būdu uz baznīcu” konflikti norisinās starp divu dažādu sabiedrības slāņu cilvēkiem – kolhoza fermas un rajona, pašvaldību darbiniekiem. Jau pašā lugas sākumā tiek risināts konflikts saistībā ar kolhoza darbību, proti, par to, vai telītēm dot pilnvērtīgu barību vai arī nē, taču šī konflikta pamatā nenorisinās domstarpības par materiālām lietām, bet gan notiek asa uzskatu sadursme par morāles vērtībām. Par konfliktu neiztrūkstamu sastāvdaļu kļūst Marianna, kolhoza teļkope, kuras nostāju par darījumu, projektu pildīšanu godīgi, atklāti un sabiedrības labā nespēj un nevēlas saprast tie, kas ieņem augstākus amatus. Šo P. Putniņa lugu raksturo ārējie konflikti, kas viens pēc otra ierosina nākamo, piemēram, Mariannas dedzīgā vēlēšanās atjaunot pagasta veco pili vai baznīcu Kultūras komisijā izraisa spraigas diskusijas par primārajām vērtībām, kas savukārt liek konfliktam risināties aizvien plašākā mērogā, arvien piesaistot cilvēkus no visām Latvijas pusēm, līdz pat idejai rakstīt Krievijas laikrakstiem, lai risinātu, Mariannasprāt, samilzušās problēmas un netaisnības pret iedzīvotājiem. Konfliktos risinātās tēmas ir dažādas: kultūras mantojumu atjaunošana, pārlieka iejaukšanās citu darīšanās,…
