Pēc definīcijas eksistenciālisms ir filozofijas virziens, kas nostājas gan pret metafizisko ideālismu, gan pret zinātnisko racionālismu, pievēršas brīvā indivīda esamībai vai eksistencei absurdā jeb bezjēdzīgā pasaulē un kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci. Viens no filozofiskajiem virzieniem, kas iezīmē universālu Rietumu kultūras paradigmu maiņu, kura norisinās kā pāreja no klasiskās racionālisma ar tam raksturīgo mono loģisko domāšanas formu uz postklasisko filozofiju un dialoģiskām domāšana formām.
Ar šo darbu Būbers ne tikai attīsta dialoga filozofiju, bet arī vēlreiz apliecina, ka cilvēks un pasaule ir sarežģītās attiecībās, indivīds nav izvēlējies savu piedzimšanu. ’’Uz šo pasauli zināmā mērā var paļauties , tai ir blīvums un zilgme.’’ Bet tajā pašā laikā autors apgalvo ‘’Pasaule, kas tev izpaužas šādi, nav uzticama, tā nav blīva, itin viss, tai nav zilgmes, jo tā nāk nesaukta un izzūd’’ Pasaulei raksturīgas robežsituācijas, pasaule var būt un otrā gadījumā tā var būt nestabila. …
