Tēvi un dēli Rūdolfa Blaumaņa dramaturģijā

Mūsdienās tā ir bieži apspriesta tēma- par tēvu un dēlu attiecībām. Lielākā daļa cilvēku tās neizprot, pārprot un kritizē. Kā piemēru varu minēt slavenību ierasto dzīvi, kad mazais „dēlēns” izaug un iesūdz savu tēvu tiesā, lai iegūtu materiālu labumu. Šādus jaunumus varam lasīt „dzeltenajā presē”, kur tos sagroza un "no mušas izpūš ziloni". Ar to gribēju teikt, ka šīs attiecības nav iespējams raksturot un iztirzāt tā, lai visi tam piekristu, bet var tikai izteikt savu subjektīvo viedokli.
Es no visas R.Blaumaņa dramaturģijas darbiem izvēlējos šādas lugas: „Indrāni” un „Pazudušais dēls”, jo viņas ir vienas no pazīstamākajiem R.Blaumaņa daiļdarbiem. Rakstnieka darbu pamatā ir raksturs un pārdzīvojumi. Abās lugās ir ļoti atšķirīgi raksturi un katram no tiem ir nepieciešama sava pieeja, lai gan abās tēvi un dēli dziļi sirdī pārdzīvo savas savstarpējās attiecības.
Apskatot tuvāk lugas „Indrāni” abus galvenos tēlus: veco Indrānu un Edvartu, varu secināt, ka abi ir ļoti atšķirīgi raksturos un uzskatos. Šajā lugā ir vērojams divu paaudžu konflikts, ko izraisa kapitālisma stiprināšanās lauku dzīvē.
Vecais Indrāns ir patriarhāla saimnieka tēls, ko rakstnieks ir idealizējis. Stipri uzsvērta nelielā tuvība starp saimnieku un kalpiem, bet ir arī parādīts, ka saimnieks ir ekspluatators. Vecais saimnieks nesaprot, ka jaunajos kapitālisma laikos nepieciešams ražošanu racionalizēt, līdz ar to kāpināt arī ekspluatāciju, tādēļ viņa saimniecība tuvojas bankrotam. Līdzekļu trūkuma dēļ viņš nevar aizvest savu sievu pie ārsta, lai pasargātu viņu no akluma. Vecais Indrāns maldīgi iedomājas, ka viss būs kā agrāk, kad bija pārdzīvojis trūkuma laikus un nebija izputējis. Savā saimnieka paštaisnībā viņš ir iespītējies, negribēdams saprast Edvarta centienus saimniecību pārkārtot uz kapitālistiskiem pamatiem. Tas noved abus tēlus pie nesamierināma konflikta. Novērojot vecā Indrāna patriarhalo atpalicību, lugas beigās viņa ciešanas pēc pazaudētās cīņas ir stipri akcentētas. Tas izraisīja manu līdzjūtību pret veco Indrānu, kas nav vērsta uz „bargo” tēvu, bet uz cietsirdīgā dēla atstumto tēvu, uz cietēju.…