Par etniskajiem procesiem baltu etnosa apdzīvotajā teritorijā tūkstošgadu garā vēsturē ziņas var iegūt no arheoloģiskajiem materiāliem un rakstītajiem avotiem. Latviešu folklora ir ļoti bagāta gan ar tautasdziesmām, gan ar teikām, kurās atspoguļojas senie mitoloģiskie priekšstati, ticējumi, atmiņas. Teikas bieži vien ir kalpojušas arheologiem par lielisku ceļa rādītāju, kur var atrasties senas pilsētas vai pilskalni. Tāpat par svarīgu vēstures avotu kalpo skandināvu sāgas.
Latvieši, tāpat kā lietuvji un senprūši, ir veidojušies uz baltu etnosa bāzes. 9. -10. gs. Eiropas ģeogrāfiskajos aprakstos parādās prūšu, kuršu, zemgaļu, lietuvju vārds.
Par drošākām, labāk aizsargātām dzīvesvietām tika uzskatītas pilis, priekšpilis un senpilsētas. Savukārt ciema iedzīvotāji bija mazāk aizsargāti, tos nogalināja vai saņēma gūstā. Salīdzinājumā ar senpilsētām, pilis bija aizsargātas labāk. Kara laikā par novada centru kļuva pilis un senpilsētas, kur patvērās pilsnovada iezīvotāji. Kurzemē, pēc 13. – 14. gs. ziņām, bija apmāram 160 ciemi, kas, protams, bija radušies jau pirms 13. gs. …
