Bēgļi ir personas, kas pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģiskās piederības vai tautības dēļ, piederības dēļ sociālajai grupai vai politiskās pārliecības dēļ. Cilvēki par bēgļiem kļūst, jo viņi savā valstī nevar mierīgi dzīvot, valsts krīzes gadījumā, ja viņus apdraud kara stāvoklis, vai arī, ja savā valstī viņi nevar ekonomiski pilnveidodies vai attīstīties.
Visbiežāk bēgļi dodas uz kaimiņvalstīm, vai arī izmanto kaimiņvalstis, lai nokļūtu tālāk. Bieži vien valstis, uz kurām dodas bēgļi, ir attīstītas, ar bēgļiem labvēlīgu politisko sistēmu, valstis, ar daudzām iespējamām darba vietām.
Valstis, kurās ierodas bēgļi,sastopas ar daudzām problēmām, kas skar visu sabiedrību. Lai izdzīvotu, bēgļi kļūst par lēto darbaspēku, kas laupa valsts pilsoņiem iespēju strādāt un saņemt pienācīgo samaksu. Protams, kad pastāv iespēja dot darbu pilsoņiem un maksāt viņiem algu, vai arī dot darbu bēgļiem un maksāt viņiem daudz reižu mazāk, izvēle krīt uz bēgļiem. Tādā veidā, kaut arī valsts ir ekonomiski attīstīta, valstī paaugstinās bezdarba līmenis. Gadījumos, kad bēgļi nevar iekārtoties darbā, viņi kļūst par bezpajumtniekiem. Bēgļi ubago, piestrādā sīkos darbiņos, sliktākā gadījumā zog, aplaupa mājas un iestādes, tādējādi apdraudot sabiedrību. Viena no liekākajām problēmām ir pastāvošās iespējas, līdz ar bēgļu ierašanos kādā valstī, sastapties ar slimībām un infekcijām. Bēgļi neierodas pa vienam, viņi pārvietojas lielā skaitā. Starp šiem cilvēkiem iespējams ir arī slimnieki. …
