Vērtējums:
Publicēts: 27.01.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Pirmais pasaules karš un starptautiskās kārtības sabrukums', 1.
  • Konspekts 'Pirmais pasaules karš un starptautiskās kārtības sabrukums', 2.
  • Konspekts 'Pirmais pasaules karš un starptautiskās kārtības sabrukums', 3.
  • Konspekts 'Pirmais pasaules karš un starptautiskās kārtības sabrukums', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Pirms Pirmā Pasaules kara bija redzama pastiprināta spriedze starptautiskajā kārtība. Pēc 2. Pasaules kara starptautiskā kārtība sabruka visos iespējamos veidos. Postošās kara sekas pastiprināja krīzes un nemieri. Situāciju sarežģīja militāro un ekonomisko spēku pārdale par labu ASV, kura negribēja uzņemties starptautisku atbildību, kas nāca kopā ar ekonomisko varu.
Pirmais Pasaules karš un tā tūlītējās sekas.
Pirmā Pasaules kara ekonomiskie iemesli bija:
1) starptautiskā konkurence, ko pavadīja imperiālisma ambīciju ekspansija;
2) Eiropas varas līdzsvara maiņa, kas saistīta ar Vācijas straujo industrializāciju.
Kara uzsākšanā liela nozīme bija nacionālo jūtu pastiprinājumam, lai aizsargātu savas nācijas godu.
Pirmais Pasaules karš bija moderns karš gan ekonomiskā, gan militārā ziņā. Karā tika iesaistīta jauno industriju produkcija. Karā tika izmantotas pilnīgi jaunas tehnoloģijas un ieroči. Karā tika izmantotas jaunas stratēģijas un uzlabotas iepriekšējās. Karš norisa līdzvērtīgi līdz brīdim, kad karā Sabiedroto pusē iesaistījās ASV.
Karš lika valdībām rīkoties stingri un iejaukties visās valsts norisēs, lai nodrošinātu militārās vajadzības un risinātu civilās ekonomikas problēmas. Iejaukšanās galvenokārt notika:
1) pārtikas piegādē – tika ieviesta produktu normēšana un daudzu cenu kontrole;
2) industrijā kopumā – resursi galvenokārt tika pārdalīti uz industrijām, kas ražoja kara vajadzībām. Daudzas industrijas tika pārorientētas uz ražošanu kara vajadzībām. Kontrole tika ieviesta arī darbaspēka sadalē. Liela daļa vīriešu tika mobilizēti, kā rezultātā viņu vietā tika nodarbinātas sievietes un pensionāri;
3) finansēšanā – tika palielināts nodokļu slogs, lai gūtu naudu kara vajadzībām. Notika Sabiedroto savstarpēja kreditēšana, kur lielākie aizdevēji bija ASV un Lielbritānija.

Autora komentārsAtvērt
Atlants