Pirmais darbā aplūkotais starplokusu mijiedarbības veids ir epistāze. Epistāze ir parādība, kas ir līdzīga dominēšanai, taču tā notiek starp dažādu gēnu alēlēm. Tādā gadījumā viens gēns (epistātiskais gēns) nomāc cita, nealēliska gēna (hipostātiskā gēna) fenotipisko izpausmi. Epistātiskais gēns var būt gan dominants, gan recesīvs, tādēļ epistāzi iedala dominantajā un recesīvajā. Dominantā epistāze ir, kad viena gēna dominantā alēle nomāc otra gēna ekspresiju, neskatoties vai tā ir homozigotiska vai heterozigotiska. Dominantajā epistāzē skaldīšanās ir 12:3:1. Recesīvajā epistāzē homozigotiska recesīva alēle epistātiskajam gēnam nomāc cita gēna dominantās alēles ekspresiju. Skaldīšanās šādā epistāzē ir 9:3:4.
Dominantajā epistāzē uz hipostātiskā gēna izpausmi iedarbojas epistātiskā gēna dominantā alēle. Piemēram, ķirbjiem visbiežāk var būt dzeltenas, zaļas vai baltas augļu krāsas. Baltā krāsa dominē pār citām krāsām, bet dzeltenā dominē pār zaļo. Baltās krāsas gēns (W) nomāc dzeltenās krāsas gēnu (Y), tādejādi dzeltenas krāsas augļi veidojas tad, ja augam dominantais epistātiskais gēns atrodas recesīvi homozigotiskā stāvoklī (ww). Ja šādam augam arī hipostātiskais gēns ir recesīvi homozigotisks (yy), tad augļi ir zaļi. …
