Alkoholisms ir slimība, kuru rada bieža alkohola lietošana un kurai raksturīga patoloģiska tieksme pēc alkohola, kas saslimušo noved pie psiholoģiska un fiziska sabrukuma, kā arī sociālās degradācijas. Alkoholisms kā slimība jāatšķir no sadzīves dzeršanas. Šī dzeršana jeb žūpošana ir alkoholisma cēlonis, bet nav vēl slimība. Alkoholisma izcelsmē zināma nozīme var būt organisma īpatnībām, piemēram, iedzimtībai, reaktivitātei, personībai, vecumam, dzimumam utt., tāpat liela nozīme ir cilvēka sociālajam stāvoklim, izglītībai un ģimenes stāvoklim. Pārējos apstākļos lielākā nozīme ir cilvēka mikrosociālajai videi – tuvākās apkārtnes ietekmei, kas rada noteiktu pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret dzeršanu. Lielāka nosliece uz alkoholismu ir piemīt tiem cilvēkiem, kuri ir vieglāk ietekmējami un kuru ētiskās un estētiskās prasības ir pārāk mazas. Materiālās labklājības celšanās var pat veicināt šo cilvēku noslieci uz alkoholismu. Dažreiz šo slimību var sekmēt sistemātiska alkoholisko dzērienu lietošana ārējo apstākļu ietekmē (piemēram, dažu profesiju pārstāvji, kuriem alkohols viegli pieejams).…
