1) Laika faktors. Ikviens, kuram ir pagājis ilgs laika posms kopš pēdējās maltītes labi zina, ka laika pāriešana var būt spēcīgs vajadzības patērēšanas faktors. Laiks var iespaidot vēlamo stāvokli. Kā patērētāji noveco, tie bieži jūt izmaiņas to garšās un nozīmēs, kas savukārt maina to vēlamo stāvokli.
2) Apstākļu izmaiņas. Vajadzības bieži būs aktivizētas pateicoties izmaiņām savā dzīvē. Izmaiņas ģimenē arī var izraisīt vajadzību apzināšanos. Bērna dzimšanas rezultātā, piemēram, rodas izmainītas prasības pārtikai, apģērbam, mēbelēm, un mājoklim..
3) Produkta iegāde. Produkta iegāde var, savukārt, aktivizēt vajadzību priekš papildus produkcijām. Tāpat, jaunas mājas iepirkums parasti pieprasa papildus produkciju iepirkumu, īpaši priekš sākumā - pirmā laika pircēji. Tas ir cēlonis tam, ka jauni mājas pircēji ir svarīgs mērķa tirgus priekš daudzām kompānijām.
4) Produkta patērēšana. Faktisks patēriņš sev var izraisīt vajadzības apzināšanos. Daudzās iepirkuma situācijās, vajadzība tiek vienkārši atzīta, jo ir izpārdošanas situācija. Pēdējās maizes šķēles tiek grauzdētas brokastīm, un vairāk maizes būs nepieciešams vakariņām. Tādā veidā notiek vajadzību apzināšanās, jo paredzamās vajadzības ir neatliekams nākotnes rezultāts kopš faktiskās situācijas izmaiņām.
5) Patērētāju individuālās atšķirības. Bruners ir ierosinājis, ka patērētāji var atšķirties vajadzības apzināšanas rezultātā no izmaiņām faktiskajā stāvoklī pret vēlamo stāvokli. Viena galējība ir patērētājs priekš kā vajadzības apzināšanās tiek stimulēta tipiski izmaiņām faktiskajā stāvoklī. ( faktiskā stāvokļa patērētāji). Citas galējības patērētāji parasti izjūt vajadzības apzināšanos, kas izraisīta izmaiņām vēlamajā stāvoklī. (vēlamā stāvokļa patērētāji)
…
