Stāsts: „Baltās drānas.”
Stāstījuma analīze.
Saturs. Krišjānis mūža beigās atskārš, ka visa dzīve ir nodzīvota ne tā kā gribēts. Ir grūti strādāts, bet ir maz nopelnīts, kā vien tik kalpa kakts saimnieka mājās, ir laisti pasaulē četri dēli, bet ne no viena nav bijis prieka: Jēkabs kļuvis par zagli un nonācis cietumā, Pēteris ar visām augstām skolām tāds pagļēvs un nīkulis vien iznācis, vecākais dēls zaldātos pazudis bez vēsts. Vienīgi Andrievs, varbūt tas ko izdarīs, taču arī viņu līdz šim pavadījuša neveiksmes. Krišjānis ir alcis mīlestības , bet Ieva – jaunībā skaistā meita – patiesībā ir neizdarīga, nepraša, kurai neviens darbs nesokas.
Krišjāņa ilgas pēc mīlestības, sirdsskaidrības simbolizē baltās drānas ko parasti uzvelk sestdienas vakarā pēc pirts. Arī šo prieku Krišjānim dzīve nav novēlējusi, vienmēr drēbes, ko sestdienas vakaros no sievas saņēmis, tās ir bijušas iedzeltenas, iepelēkas, pusmazgātas, bet nekad tīras un baltas. Arī savā pēdējā sestdienas vakarā Krišjānim pie baltajām drānām netikt.…
