Cilvēki ir it kā sapratuši, ka esošā pasaule, tās iekārta, uzbūve, lielā mērā ir pašu radīta. Postmodernisms asociējas ar kādu būtisku „klikšķi” cilvēku apziņā. Radusies sapratne, ka ir jautājumi, uz kuriem nav iespējams sniegt atbildi, it īpaši vienīgo pareizo. Viss ir pakārtots paša cilvēka radītajām vērtībām, ideoloģijām. Pareizs – nepareizs, labs – ļauns, taisnīgs – netaisnīgs. Šie jēdzieni reālajā dzīvē nav absolūti un neatspoguļo patieso. Katra rīcībai, katram argumentam ir pretmets.
Patiesībā nekad nekas nav pareizs vai nepareizs, viss vienmēr izlīdzinās vai nu uz vienu pusi vai uz otru. Tas pilnībā izskaidro viņu ironisko, izsmejošo un cita veida negatīvo vai izvairīgo attieksmi, uzvedību, jo ir lietas, problēmas, kuru patiesa, objektīva risināšana nav iespējama. Katrs laikmets, sociālās un ekonomiskās iekārtas, nes kaut ko jaunu un savu, katra kultūra to pieņem un izrāda dažādi.
Postmodernisms specifika mūsdienu garīgajā dzīvē, kurā atspoguļojas būtisku ideju un ticējumu krīze ir bijusi kā vadlīnija.
Postmodernisma idejas brīvi var attīstīties tikai atvērtajās sabiedrībās, kas garantē pārmaiņu iespējamību, uzskatu daudzveidību.
…
