Funkcionālisti apgalvo, ka nevienlīdzība sabiedrībā ir funkcionāli nepieciešama, jo tā motivē tos, kuri izrāda vispotenciālāko talantu un ir sasastapušies ar šī talanta attīstīšanu caur ilgu izglītošanos un treniņiem, un cer uz lielākiem ienākumiem, kad iegūs savu kvalifikāciju. Lai nodrošinātu to, ka sabiedrības funkcionālie priekšnosacījumi ir kā nākas apmierināti, sabiedrībai ir jānodrošina tas, lai cilvēki pilnībā izmanto savus talantus. Nevienlīdzības atspoguļo atšķirības talantā un dažādās vērtībās, kuras sabiedrība novieto noteiktās lomās. Kopš pastāv daudz un dažādas lomas mūsdienu pasaulē, nevienlīdzība ir neizbēgama modernās sabiedrības daļa. Funkcionālisti uzskata, ka cilvēku iecelšana dažādās pozīcijās būtu jāveic balstoties uz nopelniem. Citiem vārdiem sakot, viņi uzskata, ka pastāv vienlīdzīgas iespējas atrasties savā vietā sabiedrībā, kas piedāvā dažādu līmeņu atalgojumus.
Galvenā problēma funkcionālistu viedoklī ir to tautoloģiskā daba.
Teorijas stiprās puses.
1)Tā ļauj nevienlīdzībai tikt sasaistītai ar talantu, kas ir nevienlīdzīgi sadalīts sabiedrībā.…
