Aleksandra Čaka dzejoļos kungi attēloti kā bargi, nepieejami, iedomīgi un snobiski personāži. Viņi uzskata, ka pasaule pieder viņiem un ka zemāko šķiru ļaudīm nav svarīgi rūpēties par dvēseles izaugsmi, garīgo labklājību un emocionālo labsajūtu. Dzejoļos kungus raksturo elegants, bagāts un lepns dzīvesveids: kažoki, lepni rati, elegants apģērbs. Vienkāršo ļaužu attieksme pret kungiem ir padevīga, lai gan klusībā viņi kurn par netaisnību. Kungs ir simbols pārticībai un labai dzīvei, kas cilvēka dzīvē nerada laimes sajūtu, tikai padara cilvēku par nīgru tiepšu. Čakam nepatīk lepnie kungi; viņš ar nicinājumu veidojis dzejoļus par šiem aukstasinīgajiem bagātniekiem, jo pats negrib tādam līdzināties.…
