Kā parāda Raiņa luga „Uguns un nakts”, cīņa nekad nebeigsies, tā būs mūžīga. Bet cīņas mērķis? Vai arī tas laika gaitā paliek nemainīgs? Nē, mērķis mainās. Laika gaitā mainās cilvēki, viņu domāšana, uzskati un vērtības, tādēļ mainās gan tas, par ko mēs cīnāmies katrs atsevišķi, gan tas, par ko mēs cīnāmies kā tauta. Agrāk latviešu zemnieki cīnījās pret muižnieku varu, pret apspiešanu, pret kļūšanu par dzimtcilvēkiem. Jau vēlāk latvieši kā tauta, kā vienots veselums cīnījās pret Krieviju un Vāciju, par Latvijas neatkarību. Tas tikai parāda, ka tautas liktenis ir balstīts uz cīnīšanos. Lai tauta varētu attīstīties, ir jācīnās, mainīsies tikai vērtības, kuras cenšamies aizstāvēt un nosargāt.
Laika rats iet uz priekšu, un gandrīz viss mainās, arī tautu likteņi, taču Rainis ar lugu „Uguns un nakts” parāda, ka ir arī kaut kas mūžīgs, ko tautu likteņos nevar izmainīt. Tā ir nebeidzama cīņa starp diviem spēkiem, starp taisnību un netaisnību, starp labo un ļauno, starp „gaismu” un „tumsu”, jo vienmēr būs kāds, kas nostāsies „gaismas” pusē, un kāds, kas nostāsies „tumsas” pusē.
…
