Ekonomisko attiecību kopumu, kas veidojas valstu starpā sauc par starptautisko ekonomisko attiecību sistēmu. Pati vecākā no šīm attiecību formām ir starptautiskā tirdzniecība. Tās ekonomiskais pamats ir starptautiskā darba dalīšana, kas rada atsevišķu valstu un reģionu specializāciju konkrēto preču ražošanā. Specializācija attīstās, jo resursu sadalījums valstu starpā ir ļoti nevienmērīgs. Bez tam efektīvai ražošanai ir vajadzīgas dažādas tehnoloģijas un resursu kombinācijas. Starptautiskā darba dalīšana un ārējā tirdzniecība palīdz katrai valstij pēc iespējas pilnīgāk izmantot savas potenciālās iespējas. Savukārt ārējā tirdzniecība dod iespēju pilnīgāk nodrošināt cilvēkus ar daudzveidīgu preču un pakalpojumu klāstu, bet ražošanu – ar izejvielām un mūsdienīgām tehnoloģijām.
Valsts atvērtību starptautiskajā tidzniecībā raksturo tādi rādītāji kā ārējās tirdzniecības īpatvars IKP, eksporta daļa ražošanā, importa daļa patēriņā un ārvalstu investīciju īpatsvars. …
