Neskatoties uz to, ka nabadzības riskam Latvijā ir pakļauti 23.3 % iedzīvotāji, ir tāda iedzīvotāju kategorija, kas saņem minimālo algu (2017. gadā 19,1% no visiem strādājošiem pēc Labklājības ministrijas apkopotās informācijas , kas pēc savas būtības gan pārsniedz nabadzības riska slieksni, bet sociālās palīdzības saņemšanas gadījumā, kas procentuāli ir mazāka par darba algu (slimības pabalsti, bezdarbnieku pabalsti), šo iedzīvotāju ienākumi, nabadzības slieksni nepārsniedz. Vēl viens sociālās drošības pasākums ir vecuma pensija. To izmaksā no šobrīd strādājošo iedzīvotāju sociālajām iemaksām, bet ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, kuras koeficients jau ilgus gadus nemainīgi ir negatīvs, nākotnē sociālo iemaksu veicēju skaits turpinās sarukt, līdz ar to samazināsies arī iespēja saņemt cilvēka cienīgu vecuma pensiju. Pēc Centrālās statistikas 2018. gada demogrāfisko datu apkopojuma 2018. gada sākumā uz 1000 darbspējīgo iedzīvotāju bija 365 pensijas vecuma iedzīvotāji un 256 bērni vecumā līdz 14 gadiem , kas nozīmē, ka sasniedzot pensijas vecumu uz šiem 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem būs 256 sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji, līdz ar to nav grūti prognozēt, ka līdzekļu pensiju izmaksai varētu pietrūkt, pastāvot šādai pat sociālajai sistēmai.…
