Pateicoties 60-gadu vidū Eiropā notiekošajam mūzikoloģijā, etnogrāfijā, socioloģijā, etnopsiholoģijā, filoloģijā, veidojas apziņa, ka džezs un blūzs, kā arī citas neklasiskās muzikālās tradīcijas, var būt par priekšmetu kompleksai pētniecībai (dziesma, deja, kas tiek apskatīta plašā kultūras kontekstā. Vispirms jānosaka blūza un džeza vieta kopējā kultūras situācijā XX gs.