Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Konspekts 'Nodokļi', 1.
  • Konspekts 'Nodokļi', 2.
  • Konspekts 'Nodokļi', 3.
  • Konspekts 'Nodokļi', 4.
  • Konspekts 'Nodokļi', 5.
  • Konspekts 'Nodokļi', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Nodokļu būtība saistāma ar individuālo ienākumu daļas sabiedriskošanu un koncentrēšanu vispārnacionālā fondā – budžetā.
Nodokļi ir obligāti maksājumi budžetā, lai nodrošinātu valsts funkciju izpildi (valdības funkciju veikšana ir galvenais nodokļu pastāvēšanas attaisnojums un arguments. Nodokļu iekasēšana ir svarīga valsts aktivitāte, kas saistīta ar izmaksām), bet tie nav saistīti ar konkrēta pakalpojuma vai preces saņemšanu. Nodokļi dod iespēju valdībai nodrošināt iedzīvotājus ar sabiedriskajām precēm, sniegt dažādus pakalpojumus...
Nodokļu funkcijas:
1. fiskālā;
2. ekonomiskā jeb regulējošā.
Par primāro jāuzskata fiskālā funkcija, kas izpaužas līdzekļu savākšanā budžetā valsts funkciju finansēšanai. Ja valdība priekšplānā izvirza fiskālo funkciju, tādā gadījumā nodokļu sistēma tiek veidota ar vienu mērķi – nodrošināt budžetā nepieciešamos naudas līdzekļus. Prakse rāda, ka pasaulē lielākajā daļā valstu nodokļi veido 75 – 85% no visiem budžeta ieņēmumiem. Arī Latvijas konsolidētajā kopbudžetā situācija ir līdzīga.
Tagad Latvija iekļaujas iepriekš aprakstītājā vispārējā valstu praksē. Atsevišķos gados īpatsvara samazinājums saistāms ar privatizāciju, ārvalstu līdzekļu ieplūdi u.c., un tas nozīmē nenodokļu ieņēmumu palielināšanos. Attiecībā uz valsts fiskālo politiku no nodokļu klasifikācijas viedokļa var secināt, ka Latvijas budžetā visā apskatītajā periodā dominē tiešie nodokļi, piemēram, obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tātad visiem nodokļiem nav vienāda fiskālā loma. Nodokļu loma valsts funkciju izpildē ir izšķiroša, jo nodokļu dēļ tiek nodrošināti budžeta ieņēmumi.

Autora komentārsAtvērt
Atlants