Informācijas atklātības jautājums demokrātiskā sabiedrībā ir bijis un būs. Joprojām nav vienotas definīcijas, cik plaši informācijai jābūt atklātai, cik nē, bet ir skaidrs, ka pastāv kaut kādi principi un ir ierobežotā daļa, kas mums nebūs pieejama. Tiek diskutēts, kas ir šī ierobežotā daļa.
Ja rīcība ir godprātīga, atbildīga un kompetenta, tad nav jābaidās būt atklātam. Līdz ar to pavisam pretēju efektu var panākt, nepievēršot pietiekamu uzmanību informācijas pieejamībai un atklātībai. Informācijas slēpšanu, neatsaucību informācijas sniegšanai, sabiedrība var iztulkot kā negodīgas, nelikumības darbības piesegšanu. Arī sabiedrības priekšstati par korupcijas esamību vai neesamību kādā sfērā lielā mērā balstās uz priekšstatiem par nepieejamām, noslēgtām organizācijām. Informācija ir viens no svarīgākajiem pakalpojumiem, kuru publiskās pārvaldes iestādes var dot saviem klientiem, proti sabiedrībai.
Attiecībā uz atklātību kā tādu un e-pārvaldes jaunajiem risinājumiem, arvien vairāk nodalās divi aspekti, kas saistīti ar valsts informācijas pieejamību. Pirmais aspekts ir informācijas pieejamība un otrais – informācijas atklātība.…
