Popārts un opārts. Virzienu izpausmes mākslā

Neskatoties uz kopīgajām popārta iezīmēm mākslinieku daiļrades, ikviens meklēja savu nišu vai inovāciju, ar ko personalizēt sevi plašākām masām, turklāt laikmeta tehniskās un kultūras iespējas bija plašākas nekā jebkad iepriekš un tas neapšaubāmi stimulēja ikviena radošās ievirzes. Piemēram, Roja Lihtenšteina daiļrade 1960. gados ir saistīta ar karikatūru attīstību un to tehniskajām iespējām komercijas nolūkos. Lihtenšteina darbos parādās karikatūrai raksturīgais humors vai satīra un raksturīgais krāsu kolorīts, kontūrlīnija,- „Skaties Mikij” (1961), „Whaam!” (1963), „Blam” (1962), „Slīkstošā meitene” (1963). Karikatūras un popārta stilistikas un kolorīta raksturojumā ir ļoti daudz kopīga. Lihtenšteina sākotnējie darbi saistīti ar reklāmu produktiem– tajos var redzēt viņa spēju izveidot vienkāršu, bet dzīvīgu īsto lieto dizainu, pārvēršot vienotā un saskaņotā formālā struktūrā, saglabājot atsauci par oriģinālo, piemēram, „Roto Broil” (1961), „Karbonāte” (1962) un „Sieviete vannā” (1963).
Opārta jēdziens cēlies no angļu optical (optisks) un art (māksla). Tas ir vizuālās mākslas virziens, kas pievēršas optiskiem fenomeniem, kas rada ilūziju par darba virsmai piemītošu vibrējošu, pulsējošu vai mirgojošu/kustībā esošu efektu . Termins pirmo reizi izmantots 1965. gadā Amerikas žurnālā Times aprakstot Džuliana Stanzaka izstādes darbus. Opārts galvenokārt vērojams 1960. gados, kas saistāmi arī ar virziena aizsākumiem, pamatojoties uz Jozefa Albera darbiem un idejām. Albers darbojās abstraktā ekspresionisma virzienā, piešķirot būtiskāko nozīmi disciplīnai kompozīcijas veidošanā, un izstrādā teoriju par krāsu un formu. Teorija atainojas paša darbos, piemēram , „Krāsu mijiedarbība” (1963), kur krāsu toņu un kontrastu ietekmē rodas kustīgs efekts, liekot horizontālajiem laukumiem izkustēties virzot skatienu augšā-lejā un otrādi; darbu sērija „Cieņa pret kvadrātu”(1965) kuras darbi balstās uz vairāku kvadrātu attiecībām, kur daži novietojas virspusē, citi „dziļumā”, kur mākslinieks atklāt krāsas subjektīvo pusi un efektu vienai uz otru – radot 2-D plaknei ilūziju par dziļumu vai augstumu. Albera idejas un interesi par percepciju jeb uztveri attīsta opārta mākslinieki. Opārts cieši saistīts ar laikmeta tehnoloģiskajām iespējām un zinātnes attīstību, piemēram, psiholoģiju, fotogrāfiju u.c. Virzienam ir daudz kopīga ar ģeometrisko abstrakcionismu, jo balstās uz krāsu, kompozīciju striktu ievērošanu, radīto efektu un ģeometrizāciju – pamatā ir ģeometriski elementi un formas.
…