Livonijas karš bija pirmais nozīmīgais karš Latvijas teritorijā. Livonijas konfederācijas sabrukuma cēloņus var iedalīt 1) politiskajos – centralizētu valstu nostiprināšanās kaimiņos, Vācu ordeņa sabrukums; 2) ekonomiskajos – muižu lauksaimnieciskās ražošanas un pilsētu tirdzniecības uzplaukums; 3) sociālajos – muižniecības kā kārtas nostiprināšanās un teokrātisko valdnieku laicīgās varas sairums; 4) ideoloģiskajos – reformācija.
Spēcīgu centralizētu kaimiņu valstu izveidošanās, kuras centās paplašināt savas ietekmes sfēras, Vācu ordeņa sabrukums un tā valdījumu pārveidošana par Prūsijas hercogisti kā Polijas vasaļvalsti 16.gs. izjauca ģeopolitisko spēku samēru reģionā. Livonijas bagātais un saimnieciski izdevīgais reģions kļuva par apkārtējo valstu ģeopolitisko interešu mērķi. Livonijas valstiņu militārais vājums deva tām cerības iegūt vieglu laupījumu. Livonijas valstiņas vairs nevarēja pastāvēt līdzšinējā formā, līdz ar to tās sāka meklēt protektorus (aizbildņus), kas spētu atbalstīt to suverenitāti, jo pāvests un Vācijas ķeizars sen vairs nebija starptautiskās politikas noteicēji. Livonijas valstis arī šajā ziņā nebija vienotas un centās izmantot savās politiskajās intrigās vairāku apkārtējo valstu intereses. Tikai lielo valstu savstarpējā konkurence deva iespēju Livonijas valstu sabrukumu nedaudz aizkavēt. …
