Senā Indija bija augsti attīstīta valsts ar starptautiski attīstītu attiecību sistēmu un diplomātijas skolu, kuras viens no vislabāk zināmiem pieminekļiem ir traktāts „Arthašastra”. Šajā darbā sīki izklāstītas visas valdniekam nepieciešamās zināšanas, kurās ietilpst, ministru atlases principi un diplomātija, kara un spiegošanas māksla, ka arī citi priekšnoteikumi.
Valstiskums Indijā radās ap 2500.g.pr.Kr. Harapu un Mohendžodaro pilsētās. XIV – XIII gs. Pr.Kr. sākās indoeiropiešu jeb, tā saukto, āriešu ieplūšana Indijā. Āriešu valoda, materiālā kultūra un reliģiski ētiskās normas izveidoja vēsturisko pamatu, kas noteica Indijas civilizācijas attīstību...
Tiesību avoti.
Klasiskajā hinduismā svarīgākās kategorijas ir rīcība (karma) un pienākumi (dharma). Agrīnajā vēdismā pastāvēja uzskats, ka eksistē visaptverošs morāles likums.
Morālais likums bija tās sociālās kārtības pamats, kuras noteikumus diktēja priesteru grāmatas, un kuras nostiprināja valdnieki. Atbildībai par cilvēka rīcību bija vienas kastas ietvaros. Tas nozīme, ka dharma nav absolūts pienākums, bet gan pienākums, ko nosaka cilvēka statuss, viņa piederība kādai no kastām.…
